Viena no Mārupes novada bagātībām ir cilvēki, kuri ar savu darbu, dzīvesveidu un aizrautību veido mūsu apkaimju īpašo raksturu. Turpinot iepazīt Mārupes novada apkaimes caur mūsu cilvēkiem, rubrikā “Apkaimju cilvēkstāsti” šoreiz devāmies viesos uz Klīvju ciemu Babītes pagastā, jau pie pašas robežas ar kaimiņu novadu, kur meža klusumā sastapām ģimenes uzņēmuma “MārLapiņi” saimnieku Māri Lapiņu. No urbānas dzīves Purvciemā līdz pašu rokām būvētai mājai – Māra stāsts ir par drosmi mainīt dzīvi, par ģimenes spēku un par to, kā mārrutki var kļūt par dzīvesveidu.

Māris Lapiņš
Profesija, nodarbošanās: ģimenes uzņēmuma “MārLapiņi” saimnieks
Dzīvesvieta: Babītes pagasta Klīvju apkaime

– Kā Jūs pats sevi raksturotu – esat vairāk dabas cilvēks, uzņēmējs vai saimnieks savās mājās?

– Varu teikt, ka tagad esmu dabas cilvēks. Pārcēlāmies no galvaspilsētas uz dzīvi meža vidū. Uzņēmējs – tas ir otrajā vietā. Saimnieks savās mājās – tādam jau katram jābūt. Par savu māju jāatbild, jāuztur kārtībā. Mēs ar sievu te gandrīz visu esam uzbūvējuši paši savām rokām.

– Pastāstiet par savu saistību ar Mārupes novadu. No kuras apkaimes esat un kā šī vieta kļuva par Jūsu mājām?

– Dzīvojām Purvciemā vienistabas dzīvoklī. Kad meitām palika divi gadi, sākām domāt par pārmaiņām. Tā mēs 2010. gadā pārcēlāmies uz Jaunmārupi. Sākumā īrējām dzīvokli, kur nodzīvojām vairāk nekā desmit gadus. 2021. gadā atradām īpašumu Klīvju apkaimē – tas bija labs piedāvājums, plašs zemesgabals. Sākām te būvēt māju un iekopt apkārtni. Pēc pusotra gada – 2023. gada augustā ievācāmies. Tagad jau divus gadus šīs ir mūsu mājas – ar lauku burvību, mieru, bet, protams, arī daudz darba.

– Ar ko tieši šī apkaime Jums ir īpaša salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām?

– Sākumā likās, ka īpaši neatšķiras, bet iepazīstoties ar kaimiņiem – Ziemassvētku kauju muzeju – apkaime ieguva pavisam citu nozīmi. Šeit risinājušās vienas no varonīgākajām cīņām Latvijas vēsturē, kurās krituši tūkstoši karavīru. Netālu atrodas Ložmetējkalns, muzejs un skatu tornis – tas viss veido saikni ar mūsu valsts dzimšanu un, piešķirot šai vietai īpašu vēsturisku dziļumu.

– Kā Jūs raksturotu vietējo kopienu – kas to padara īpašu?

– Kopiena ir sirsnīga un atbalstoša. Kaimiņi dalās ar padomiem, pieredzi, palīdz – piemēram, pieved produktus līdz vajadzīgajam ceļa krustojumam vai pat mājām.

– Kā radās ideja par “MārLapiņiem” un kāpēc tieši Mārupes novadā?

– Ideja radās pēc Miķeļdienas tirdziņa Jaunmārupes pamatskolā. Iedomājāmies pārdot mārrutkus – un, neticami, bērni pusstundas laikā izpārdeva visu! Tajā brīdī sapratām, ka varbūt ir vērts šo ideju attīstīt nopietnāk. Tā dzima doma par mājražošanu un mārrutkiem. Tagad jau astoņus gadus mēs cīnāmies un attīstāmies.

– Ko Jums nozīmē “MārLapiņi”? Vai tas ir bizness, dzīvesveids vai kas cits?

– Viennozīmīgi – dzīvesveids. “MārLapiņi” ir arī mūsu ģimenes stāsts – es, sieva, bērni, sievas vecāki – iesaistīti ir visi. Arī uzņēmuma logo simbolizē ģimeni, kas man ir galvenā vērtība. Interesanti, ka kopš nodarbojos ar mārrutku pārstrādi, astoņu gadu laikā ne reizi neesmu slimojis ar iesnām vai elpceļu saslimšanām. Ne velti mārrutks tiek uzskatīts par vienu no elpceļiem veselīgākajiem produktiem.
Kādi bijuši lielākie izaicinājumi, veidojot un attīstot “MārLapiņus”?
Kvalitatīvu mārrutku ieguve. Mārupes novadā ir vietas, kur rakt mārrutkus, bet trūkst, kas to varētu darīt. Sadarbojamies ar “Zirgzandelēm” – viņu ganību laukos Vētru ciemā mārrutki aug kuplā skaitā. Nomizot vienu spaini mārrutku ir fiziski smags darbs, kas prasa aptuveni četras stundas.

– Kurš no produktiem jums pašiem ir vismīļākais?

– Viena favorīta īsti nav – taisu to, kas pašam garšo un to arī tirgojam. No mārrutku produktiem man ļoti patīk čili mērce numur 4, jo pašam patīk asi ēdieni. Visplašāk izmantojami, protams, ir klasiskie mārrutki – tos var pievienot salātiem, gaļai, mērcēm, pat zupām. Mēs esam vienīgie Latvijā, kas ražo mārrutkus bez etiķa vai citronskābes. Svaigu mārrutku var likt arī pie tējas – iegūst pikantu, veselīgu dzērienu.
Vai ir kāda “MārLapiņu” īpatnība vai tradīcija, ar kuru īpaši lepojaties?
Prātā nāk mūsu pirmais tirdziņš Mārupē – sieva bija uzšuvusi galdautu ar uzrakstu “Mārrutki” un meitas ar prieku tirgojās. Bija sajūta, ka sākas kaut kas jauns. Un otra tradīcija – Ziemassvētki šajā mājā – burtiski meža vidū. Sabrauc visa sievas ģimene, reizēm taisām pat ziemas pikniku sniegā. Tas ir īpaši un neaizmirstami.

–  Kas Jūs ikdienā iedvesmo un motivē un kā Jūs pats vislabprātāk atpūšaties?

–  Motivē sieva – darbu saraksts ir gatavs un ir jādara (smejas). Ja darīsi – būs rezultāts, ja ne – nebūs. Atpūtai dažreiz vajag neko nedarīt, atslēgties no visa. Citreiz – padarīt ko fizisku, kur nav jādomā, bet tikai jāstrādā ar rokām.

– Kā Jūs redzat “MārLapiņu” nākotni – vai ir ieceres par jauniem produktiem, pakalpojumiem vai projektiem?

– Primārais – savu mārrutku audzēšana. Jauni produkti mums rodas spontāni un nepārtraukti. Domājam arī par degustāciju un ekskursiju paplašināšanu. Vēlamies, lai cilvēki redz procesu.

– Kā, Jūsuprāt, šādas vietas bagātina Mārupes novada kopējo piedāvājumu?

– Tās dod daudzveidību. Vietējie uzņēmumi un saimniecības rada pievienoto vērtību, jo piesaista gan vietējos, gan tūristus. Tas palīdz saglabāt tradīcijas, popularizēt novadu un parādīt, ka arī laukos notiek interesantas lietas.

– Kāds būtu Jūsu novēlējums novadniekiem?

– Lai visi veseli kā mārrutki – tas ir primārais. Ja veselība ir, tad pārējo var sakārtot.