Turpinot iepazīt Mārupes novada apkaimes ar mūsu cilvēku stāstiem rubrikā “Apkaimju cilvēkstāsti”, esam aicinājuši uz sarunu unikālu cilvēku – sportistu, vairākkārtēju Ginesa rekordu īpašnieku un iedvesmojošu personību VIESTURU GARGURNI. Pirms mēneša Polijā notikušajā Pasaules čempionātā svaru bumbu celšanā viņš izcīnīja sešas zelta medaļas vecuma grupā 75+, apliecinot izcilu meistarību, spēku un neatlaidību. Satiekam Viesturu, smaidīgu un enerģisku viņa paša būvētajā guļbūvē Vīkuļu ciema “Vēzīšos”. Viesistabas grīdu rotā parketā iestrādāts svaru bumbas simbols, bet istabu sienas rotā milzum daudz medaļu, kausu un atzinību.
VIESTURS GARGURNIS
Profesija, nodarbošanās: Daudzkārtējs pasaules un Eiropas čempions svaru bumbu celšanā, piecu Ginesa rekordu īpašnieks, sporta entuziasts. Profesija – namdaris galdnieks.
Dzīvesvieta: Vīkuļu ciems, Piņķu apkaime, Mārupes novads
– Cik sena ir jūsu saikne ar Piņķiem, un kā šī vieta kļuva par jūsu mājām?
– Piņķos dzīvoju kopš 1985. gada. Kā celtnieks piedalījos Babītes vidusskolas būvniecībā. Pēc tam Piņķos cēlu vēl trīs mājas. Iepazinos ar savu sievu, kura strādāja skolā, pārcēlos šurp un tā arī paliku.
– Kā sākās jūsu ceļš sportā? Vai tas bija plānots, vai arī tā bija dzīves nejaušība?
– Jau kopš mazotnes mēģināju pacelt visus smagumus – cilāju zirgu ratu stieņus, ripināju plīts riņķus, rāvu kokus ar saknēm. Ģimenē esmu septītais no astoņiem bērniem, un septītnieks laikam dod spēku, jo tas ir debesu skaitlis. Kad arodskolā pievērsos svara stieņa celšanai, sākās pirmie nopietnie sasniegumi sportā.
– Jūsu apbalvojumu kolekcija ir iespaidīga. Vai esat saskaitījis, cik jums ir medaļu, kausu un rekordu?
– Medaļu man ir teju tūkstotis – kopā pa divdesmit trīs sporta veidiem. Kausi nu jau ir pāri simtam, Ginesa rekordi – pieci.
– Kādas īpašības jums palīdzējušas sasniegt tik augstus rezultātus sportā?
– Jau kopš bērnības ļoti daudz strādāju. Darīju visus lauku darbus, pļāvu sienu. Arī tagad es vēl pļauju sienu. Kā namdaris visu dzīvi strādāju būvniecībā – tas arī devis rūdījumu. Darbs mani visu dzīvi ir dzinis uz priekšu. Sportā vienmēr tiecos pārspēt pats sevi. Mans pēdējais rekords – 2023.gadā 8 kg svaru bumbas raušanā ar vienu roku – 1776 reizes stundas laikā.
– Sanāk, ka visu mūžu esat strādājis fiziskus darbus un paralēli sportojis. Kā jums izdevās saglabāt līdzsvaru starp darbu un sportu?
– Esmu īsts “kokgrauzējs” – gribu, māku, varu un daru! Šo māju arī paši kopā ar brāļiem un krustdēliem esam uzbūvējuši. Darbs un sports ir mana ikdiena. Bez kustības nevaru dzīvot. Ja apstājos un netrenējos, kļūstu praktiski slims. Kādreiz domāju, ka aiziešu pensijā un būs miers, tomēr darbu un plānu mazāk nekļūst.
– Daudzi apbrīno, ka jūs joprojām uzvarat pasaules līmenī. Kas uztur jūsu disciplīnu un motivāciju šajos gados?
– Cilvēki tiešām brīnās – kā es varu pa jumtiem lēkāt, kad citiem ar spieķīti jāstaigā. Es esmu Veterānu asociācijas prezidents – man pašam jādzenā visi pārējie. Novembra beigās pie manis notiks sezonas noslēguma pasākums. Tie vienmēr ir sirsnīgi pasākumi – sanākam kopā gan veterāni sportisti, gan kāds no jaunajiem – pasportojam, apmaināmies ar pieredzi un aktīvi pavadām laiku. Star citu oktobrī Polijā starp komandām dabūjām otro vietu, pavisam nedaudz atpaliekot no zelta.
– Noteikti esat piedzīvojis ne tikai spožas uzvaras, bet arī zaudējumus. Kādi ir bijuši lielākie pārbaudījumi jūsu dzīvē?
– Sportā lielākie pārbaudījumi ir traumas. Kopš satraumēju kreiso roku, svaru bumbu sacensībās startēju tikai ar labo, kamēr citi sportisti rokas maina. Dzīvē lielākie zaudējumi – vecāku un trīs brāļu aiziešana.
– Vai ir kāds īpašs rituāls vai domāšanas veids, kas jums palīdz saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi?
– Viss ir jāuztver pozitīvi. Es nekad nedomāju par slikto, tikai par labo, un viss tā arī notiek. Palūdzu debesu tēvam palīdzību, un viss tiek salikts pa plauktiņiem. Kad eju mežā, palūdzu meža mātei palīdzību, un nekad nenāku mājās ar tukšu groziņu.
– Vai varat padalīties ar savu ikdienas ieradumu formulu, kā uzturat sevi tik lieliskā formā?
– Ir jākustas, jāvingro, internetā var sameklēt ķīniešu vingrinājumus un pildīt rīta rosmi. Uzturā lietoju biezpienu, krējumu, pienu, zivis. Gaļu nedaudz. Rieksti, medus, auzu putra – tas ir mans dopings.
– Kas jūs iedvesmo un motivē turpināt darboties un piedalīties sacensībās?
– Gribas turpināt un sasniegt vēl vairāk. Ir jāuztur dzīves tonuss un garša. Man ir trīs dēli un četri mazbērni – vēl jāredz, kā mazbērni izaug.
– Vai jūs iesaistāties vietējās kopienas dzīvē?
– Sporta pasākumus es apmeklēju obligāti. Ja neesmu klāt, tad tas pasākums nav perfekti noticis. (Smejas.) Eju arī uz koncertiem un kultūras pasākumiem. Kopš 2005. gada pats organizēju sacensības svaru bumbas celšanā “Viestura kauss”. Tās notiek ik gadu maijā manā saimniecībā “Vēzīši”. Aicinu ikvienu piedalīties! Manās sacensībās skatītāju nav – katram ir kaut kas jāpaceļ.
– Vai apsverat savas zināšanas nodot tālāk, piemēram, mācot jaunos sportistus?
– Jā, es ar prieku mācītu, bet jaunie īsti nenāk – kūtri vai baidās. Man ir vieta, aprīkojums, pieredze. Labprāt nodošu savas zināšanas.
– Ja jaunietis pie jums atnāktu un teiktu: “Es gribu būt čempions,” – ko jūs viņam atbildētu?
– Lai tik nāk! Ja būs interese, uztaisīšu čempionu!
– Kāds būtu jūsu novēlējums Mārupes novada iedzīvotājiem?
– Galvenais – kustieties! Sportojiet svaigā gaisā, ejiet mežā. Un ticiet – tad viss notiks uz labu!
Interviju rubrikai “Apkaimju cilvēkstāsti” sagatavoja: Mārupes novada Tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra.
